Es cenšos atrast pienācīgu metodi lielu kristālu izgatavošanai. Lai tos iegūtu, esmu uzsildījis piesātināto šķīdumu līdz vārīšanās temperatūrai un tad iesaiņojis guļammaisā uz nakti.
Problēma ir tā, ka esmu pārliecināts, ka karsēšana līdz 100 grādiem (šķīdinātājs ir 100 % ūdens) bojā produktu un rada piemaisījumus. Vai tas būtu pareizi?
Izmantojot šo metodi, esmu izaudzējis aptuveni 5 mm biezus, 10 mm platus un 30 mm garus monokristālus, bet man šķiet, ka tas ir izšķērdīgi un neefektīvi.
Kādas idejas?
Nesen sintezēju arī 4MEC. Kad mēģināju sintezēt 4EC, tas ļoti ātri pārvērsās par sūdiem, to bija ārkārtīgi grūti kristalizēt. Reiz nejauši sintezēju 4M*C, kas, manuprāt, bija trietilamīns, un tas ļoti viegli kristalizējās blokos, tomēr nebija īpaši aktīvs. Vai es pareizi saku, ka, jo garāka molekula, jo vieglāk kristalizējas? Es to saku tāpēc, ka metkatinonu nav iespējams izkristalizēt, bet metilonu - vienkārši. Vai 4MEC būtu vieglāk nekā 4MMC?
Problēma ir tā, ka esmu pārliecināts, ka karsēšana līdz 100 grādiem (šķīdinātājs ir 100 % ūdens) bojā produktu un rada piemaisījumus. Vai tas būtu pareizi?
Izmantojot šo metodi, esmu izaudzējis aptuveni 5 mm biezus, 10 mm platus un 30 mm garus monokristālus, bet man šķiet, ka tas ir izšķērdīgi un neefektīvi.
Kādas idejas?
Nesen sintezēju arī 4MEC. Kad mēģināju sintezēt 4EC, tas ļoti ātri pārvērsās par sūdiem, to bija ārkārtīgi grūti kristalizēt. Reiz nejauši sintezēju 4M*C, kas, manuprāt, bija trietilamīns, un tas ļoti viegli kristalizējās blokos, tomēr nebija īpaši aktīvs. Vai es pareizi saku, ka, jo garāka molekula, jo vieglāk kristalizējas? Es to saku tāpēc, ka metkatinonu nav iespējams izkristalizēt, bet metilonu - vienkārši. Vai 4MEC būtu vieglāk nekā 4MMC?